-
1 zemes magnētiskais pols
сущ. -
2 pols
n. полюс (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \polsа)LKLv59▪ Terminilv dzelzc.ru полюсSku98▪ EuroTermBank terminiDzEzru полюсZin, Ek, Rūp, DzEzlv galsru полюсъMašB, BūVPru полюс IDzEzru полюсZin, Ek, Rūp, DzEzru полюсъEl, IT, Komru полюсDzEzru полюсZin, Ek, Rūp, Elru полюсъVidlv pols (sk. arī poli)ru полюсETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu polus \< sengrieķu polos ‘pagrieziena punkts; ass; pols’debesslv 1. Katrs no diviem iedomātiem punktiem, kur debess ķermeņa griešanās ass krustojas ar tā virsmu (piem., Zemes Ziemeļpols un Dienvidpols)magnētiskais pols elekt.lv 3. el. Elektriskās strāvas (līdzstrāvas) avota spaile, kurai pievienota ārēja elektriskā ķēde. mat.lv 4. mat. Fiksēts plaknes punkts, ar kuru saistīts rādiusvektors vai polārās koordinātas, kas nosaka jebkura punkta stāvokli plaknē. pārn.lv 5. Viens no diviem krasiem pretmetiemJum99